“Uzskatu, ka nekavējošs importa aizliegums jāattiecina arī uz Krievijas naftu, tāpēc esmu vērsusies pie enerģētikas komisāra, sagaidot konkrētu priekšlikumu par to, kā visātrāk to panākt – iekļaujot to esošajā likumprojektā vai izstrādājot jaunu likumu,” uzsver I. Vaidere.

Deputāte norāda, ka sākotnējās konsultācijas ar visu EP politisko grupu pārstāvjiem liecina, ka kopumā vairākums atbalsta ne tikai Krievijas gāzes, bet arī naftas importa aizliegumu.

“Ar Krievijas fosilo energoresursu importa aizliegumu nedrīkst vilcināties, jo katrs eiro, kas nonāk Kremļa kontos, pārtop ieročos, kuri jau apdraud arī ES valstis,” uzsver I. Vaidere, norādot uz neseno Krievijas dronu uzlidojumu Polijai.

I. Vaidere skaidro, ka pašlaik Krievijas naftas imports uz ES ir apturēts ar sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, tomēr paredzēts pagaidu izņēmums Čehijai, Ungārijai un Slovākijai. Atšķirībā no sankcijām, kuras ik pēc sešiem mēnešiem jāatjauno ar visu 27 dalībvalstu piekrišanu, importa aizliegumu apstiprina EP un kvalificēts dalībvalstu vairākums, un tas būs spēkā ilgtermiņā. “Šobrīd neredzu iespēju, ka pārskatāmā nākotnē ES varētu uzskatīt Krieviju par uzticamu tirdzniecības partneri, lai atjaunotu energoresursu importu,” norāda I. Vaidere, Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā ziņotāja par Krieviju.