“Eiropas Savienības iekšējo robežu slēgšana vīrusa krīzes apstākļos bija nepārdomāta un daudzus cilvēkus nostādīja neapskaužamā situācijā. Tādēļ turpmāk valstīm jārīkojas saskaņoti un vīrusa izplatību būtu jākontrolē nevis slēdzot ES robežas, bet ar citiem paņēmieniem, piemēram, noteiktām veselības pārbaudēm,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa). Viņa skaidro, ka šonedēļ plenārsēdē EP apstiprinās savu nostāju attiecībā uz pārvietošanās ierobežojumiem Šengenas zonā vīrusa dēļ.

Deputāte norāda, ka brīva pārvietošanās un tirdzniecība ES Vienotajā tirgū ir Latvijas atvērtās ekonomikas izaugsmes stūrakmens, jo 70% no Latvijas eksporta ir uz citām ES valstīm. Savukārt Šengenas zona – pasaulē lielākā brīvas ceļošanas telpa – ir viens no ES galvenajiem panākumiem, kas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļauj krietni ietaupīt laiku un naudu.

“Lai arī no 15. jūnija daudzas ES valstis atkal atvēra vīrusa dēļ slēgtās iekšējās robežas, tomēr šķēršļi vēl pastāv. Pārvietošanās brīvība jāatjauno pilnībā, jo tas veicinās mūsu ekonomikas atgūšanos no krīzes. Tādēļ EP esmu aktīvi iestājusies par to, lai drošā veidā tiktu atjaunota brīva preču, cilvēku un pakalpojumu kustība,” skaidro I.Vaidere.

Pirms vīrusa krīzes vairāk nekā 3 miljoni cilvēku šķērsoja ES iekšējās robežas ik dienu un tiek lēsts, ka pastāvīga kontrole uz ES iekšējām robežām 10 gadu laikā varētu izmaksāt pat 230 miljardus eiro. “Šengenas zona ir tik svarīga Eiropas labklājībai, ka nedrīkstam pieļaut scenāriju, kurā pagaidu iekšējo robežu kontrole kļūst pastāvīga. Tagad jāizstrādā konkrēts plāns saskaņotai ārkārtas rīcībai iespējama vīrusa otrā viļņa gadījumā, lai nepieļautu apjukumu un garas rindas, kas martā veidojās, piemēram, uz Polijas robežām. Arī ES ārējo robežu atvēršanai no jūlija jābūt koordinētai,” norāda deputāte.

I.Vaidere atgādina, ka brīva kustība Šengenas zonā var būt droša tikai tad, ja ES ārējās robežas ir rūpīgi apsargātas. Tādēļ jāturpina stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex” un jāpilnveido informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Deputāte piebilst, ka, kaut gan liela daļa dalībvalstu tagad ir atvērušas robežas, sociālās distancēšanās un pulcēšanās noteikumi katrā valstī var ievērojami atšķirties. Tādēļ viņa iesaka izmantot rīku https://reopen.europa.eu/lv/, kas sniedz informāciju par situāciju dažādās valstīs, palīdzot plānot ceļojumus Eiropā.

Šengenas zona aptver lielāko daļu ES dalībvalstu, kā arī Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. 14. jūnijā tika atzīmēta 35. gadadiena kopš 1985. gadā Šengenā (Luksemburgā) starp piecām valstīm tika parakstīts līgums, kas aizsāka iekšējo robežu kontroles atcelšanu. Latvija Šengenas zonai pievienojās 2007. gadā.

Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis,

ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks