Šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē pieņems lēmumu, kas drīzumā ļaus Eiropas Komisijai finanšu tirgos aizņemties 750 miljardus eiro ekonomikas atveseļošanai. EP vienlaikus pieprasa ieviest jaunus Eiropas Savienības (ES) līmeņa nodokļus, lai pakāpeniski segtu parāda atmaksu līdz 2058. gadam.

“Šis lēmums ir nepieciešams, lai Latvija varētu finansēt atgūšanos no vīrusa radītajām grūtībām, jau tuvākajā laikā izmantojot ES līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā. Uzņemoties lielas parādsaistības, ir jāparedz atmaksas plāns. Tādēļ jāievieš jauni Eiropas līmeņa nodokļi, kas veicina ES prioritātes, tai skaitā zaļo kursu un taisnīgu nodokļu piemērošanu starptautiskiem uzņēmumiem. Mēs nevēlamies palielināt slogu iedzīvotājiem, tāpēc jaunie ieņēmumi nāktu no lielajām kompānijām, kas, piemēram,  piesārņo vidi vai dominē internetā,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās.

Pašreiz ES budžetu galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas, kā rezultātā ir ļoti grūti vienoties par kopīgiem tēriņiem, jo neto maksātājvalstis cenšas izdevumus samazināt. Jauni ES mēroga nodokļi jeb pašu resursi procesu atvieglotu. Deputāte atgādina, ka Latvijai lielākas ES līmeņa investīcijas ir izdevīgas, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

“Jārīkojas izlēmīgi, vairākos posmos ieviešot dažādus Eiropas līmeņa ieņēmumus tuvākajos gados,” norāda I. Vaidere. Jau panākta vienošanās, ka no 2021. gada ES saņems nodevas par nepārstrādātiem izlietotiem plastmasas iepakojumiem, kas varētu sasniegt 6-7 miljardus eiro gadā. Papildus tam, EP pieprasa, lai no nākamā gada ES saņemtu daļu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtajiem ieņēmumiem. Savukārt no 2023. gada spēkā jāstājas gan digitālo pakalpojumu nodoklim tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi, gan CO2 robežšķērsošanas nodoklim, ko ES piemērotu importētām precēm, kuru ražošanai ir liela ietekme uz vidi.

Līdz 2026. gadam EP aicina ieviest arī finanšu darījumu nodevu un vienotu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi visā ES, lai izskaustu nodokļu optimizāciju. “Šie ieņēmumi ļautu segt ekonomikas atveseļošanas plāna izmaksas un nesamazināt ES daudzgadu budžetu nākotnē,” piebilst deputāte.

Pēc tam, kad EP būs pieņēmis atzinumu par izmaiņām ES pašu resursu sistēmā, to apstiprinās ES Padome un iesniegs ratificēšanai dalībvalstu parlamentos, lai līdz 2021. gadam Eiropas Komisija varētu sākt aizņemties finanšu tirgos. Latvijai no ekonomikas atveseļošanas fonda “Nākamās Paaudzes ES” būs pieejami teju 5 miljardi eiro grantos un aizdevumos. Šie līdzekļi papildinās ES daudzgadu budžeta investīcijas, kas no 2021. līdz 2027. gadam Latvijā sasniegs gandrīz 8 miljardus eiro.

Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis,

ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks