Sestdien, 31. oktobrī, Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP) norāda, ka to iznākums var ietekmēt ne tikai valsts turpmāko ģeopolitisko kursu, bet arī attieksmi pret totalitāro diktatoru Staļinu. Reaģējot uz satraucošām ziņām par jauna pieminekļa atklāšanu Staļinam, deputāte ir pieprasījusi Eiropas Savienības (ES) Augstajam pārstāvim ārlietās Ž. Borelam skaidrot, kas tiek darīts, lai Gruzijā novērstu Staļina glorificēšanu.

“Ir nepieņemami, ka Gruzijā joprojām tiek atklāti jauni pieminekļi padomju diktatoram, no kuriem pēdējais parādījies Zestaponi pilsētā. Turklāt Staļina dzimtajā pilsētā Gori vēl aizvien darbojas viņa dzīvi glorificējošs muzejs. Tas dziļi aizskar daudzus eiropiešus, kuru ģimenes ir tiešā vai netiešā veidā cietušas no Staļina noziegumiem. Tādēļ sagaidu, ka ES rīkosies, lai Gruzijas valdība šo problēmu novērstu,” uzsver I. Vaidere.

Deputāte atgādina, ka tieši viņas iniciatīvas rezultātā EP ir nosodījis Staļina režīma noziegumus, pasludinot 23. augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Pēc tam arī Gruzija lēma oficiāli pieminēt totalitārisma upurus šajā datumā. “Jau 2013. gadā, kad apmeklēju Gruziju EP faktu izpētes misijas ietvaros, toreizējais premjers Bidzina Ivanišvili apliecināja, ka Staļins ir Gruzijas kauna traips. Diemžēl vārdi joprojām ne vienmēr saskan ar darbiem,” secina I. Vaidere.

ES Gruzijai sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību, ik gadu piešķirot vairāk nekā 120 miljonus eiro. Latvija Covid-19 izplatības ierobežošanai Gruzijā šovasar nosūtījusi dezinfekcijas līdzekļus, savukārt ES septembrī noslēgusi vienošanos par ievērojamu investīciju plānu, kas valstī sekmēs atgūšanos no vīrusa krīzes. Arī diplomātiski ES iestājas par Gruzijas teritoriālās vienotības atjaunošanu, nosodot Krievijas pretlikumīgo Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju. “Gruzija ir Latvijai draudzīga valsts un mēs vēlamies ļoti labas attiecības. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo atbalstu, ko Gruzijai sniedzam, jebkādi Staļina totalitāros noziegumus attaisnojoši soļi šajā valstī mums nav nepieņemami un pret tiem ir jāvēršas,” pārliecināta I. Vaidere.

Attiecībā uz gaidāmajām vēlēšanām, deputāte skaidro, ka Latvijas interesēs ir, lai atbalstu gūtu politiskie spēki, kas nodrošinās Gruzijas attīstību Eiropas virzienā, stingri iestājoties pret tuvināšanos Kremlim un Staļina kultu. Viņa piebilst, ka iznākumu varētu ietekmēt tas, ka šīs būs pirmās parlamenta vēlēšanas ar jaunu sistēmu, kurā gandrīz visi deputāti tiks ievēlēti proporcionālā kārtībā no partiju sarakstiem.

Vaidere 2013. gadā saņēma Svētās karalienes Tamāras ordeni kā augstu novērtējumu viņas darbam Gruzijas tuvināšanā ES un ieguldījumam demokrātijas stiprināšanā šajā valstī. Kopš 2016. gada 1. jūlijā spēkā ir ES un Gruzijas asociācijas nolīgums, kurā ir ietverta padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona. Savukārt no 2017. gada spēkā ir bezvīzu režīms, kas nodrošina atvieglotu Gruzijas pilsoņu ceļošanu uz Šengenas zonu.

Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis,

ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks