Šodien, 23. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienbalsīgi lēmuši Ukrainai un Moldovai piešķirt ES kandidātvalstu statusu. “Tas ir spēcīgs un īpaši nozīmīgs signāls Ukrainai laikā, kad valsti grauj agresors Krievija.  Tas ir apliecinājums, ka šo valstu nākotne ir demokrātiskā Eiropā. Savukārt Krievijai tiek skaidri demonstrēts, ka tai nav tiesību lemt par citām valstīm un Ukraina nebūs nekāda Krievijas guberņa,” tā šo vēsturisko notikumu komentē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, JV).

“Kopā ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem EP jau kopš kara sākuma 24. februārī aktīvi esam iestājušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Esam pārliecinājuši skeptiskos Rietumvalstu kolēģus par šī soļa nozīmību. Šodien Parlamenta pieņemtā rezolūcija, kuras izstrādē piedalījos, kā arī  ES valstu līderu lēmums, parāda, ka mums ir izdevies panākt pašu spēcīgāko politiskās solidaritātes lēmumu kara nomocītajai ukraiņu tautai. Tas ir skaidra perspektīva par iekļaušanos Eiropas valstu klubā. Turklāt Ukraina tiek aicināta uzsākt sarunas par pievienošanos ES, parāda, ka mazās valstis un to pārstāvji var veiksmīgi ietekmēt kopējo ES politikas kursu,” uzsver I. Vaidere.

 “Ukraina jau daudzus  gadus iestājusies par Eiropas vērtībām – nepārprotamu vēlmi izrauties no Krievijas ietekmes sfēras un veidot brīvu valsti, kas balstīta uz demokrātijas un vārda brīvības principiem. To parādīja gan Oranžā revolūcija, gan Eiromaidans, bet visspēcīgāk – varonīgās cīņas pret brutālo agresoru – Krieviju. Nav šaubu, ka nākotnē, izpildot pievienošanās kritērijus, Ukraina ir pelnījusi būt ES. Tas dod gan cerību, gan skaidru mērķi – atbrīvošanos no ilgās Krievijas uzkundzēšanās,” norāda deputāte.

I. Vaidere jau kopš 2004. gada EP strādā pie sadarbības veicināšanas ar Ukrainu. Piedaloties 2004. gada vēlēšanu novērošanas misijā, viņa kļuva par Oranžās revolūcijas dalībnieci. Vēlāk viņa dažādos veidos centusies palīdzēt Ukrainai ES integrācijas ceļā. I. Vaidere arī bija starp pirmajiem, kas iestājās par 2017. gadā panākto bezvīzu režīmu starp ES un Ukrainu. Savukārt tagad EP stingri aizstāv spēcīgas sankcijas pret Krieviju, tajā skaitā pilnīgu  enerģijas importa pārtraukšanu, kā arī lielāku finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai.

“Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova un Gruzija ir parādījušas apņēmību tuvināties ES. Tādēļ pozitīvi vērtēju kandidātvalsts statusa piešķiršanu Moldovai. Zinu, ka Gruzijas tautai ir spēcīga vēlme būs ES valstu saimē, tādēļ ceru, ka tās valdība spēs pavisam drīz pārvarēt atlikušos šķēršļus, lai saņemtu kandidātvalsts statusu,” atzīmē deputāte.

Ukraina pieteikumu uzņemšanai ES iesniedza 2022.g. 28. februārī, bet Gruzija un Moldovas Republika – 3. martā. Šodien ES valstu vadītāji lēma par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. Nākamais solis ir pievienošanās sarunu uzsākšana. Tas ietver arī Kopenhāgenas kritēriju izpildi.