Eiropas Savienības produkcija, kas nonāk Amerikas Savienotajās Valstīs, tiek aplikta ar 20% tarifu, bet Eiropā ražotie automobiļi, automašīnu detaļas, tērauds un alumīnijs pat ar 25%. Minimālais tarifs jeb nodoklis, kādu varētu saņemt jebkura valsts, ir 10%. Kopumā ietekmi jutīs 70% jeb 380 miljardi eiro ES eksporta uz ASV. Ar tarifiem neaplikti pagaidām ir farmācijas produkti, pusvadītāji un vēl dažas produktu grupas.

Cik lieli ir ES tirdzniecības apjomi ar ASV?
Atbilde – ļoti lieli. Un ne tikai preču, bet arī pakalpojumu un investīciju ziņā. Piektā daļa ES eksporta nonāk ASV, kas ir mūsu lielākais eksporta partneris. Preču tirdzniecībā ES tirdzniecības bilance ir pozitīva, bet ar pavisam nelielu 3% pārsvaru. Savukārt pakalpojumu sektorā pārsvars ir ASV pusē. Kopumā varam apgalvot, ka ekonomiskās attiecības ar lielāko sabiedroto ir līdzsvarā. Trampa apgalvojums par Eiropu kā “nožēlojamu” pāridarītāju neiztur kritiku.

Ļoti nozīmīgi ASV eksporta partneri ir Vācija, Īrija, Itālija. Varam sagaidīt, ka tieši šīs valstis ASV tarifi skars visspēcīgāk. Visticamāk, pamatīgi cietīs Vācijas autobūves industrija. Tajā tapušās automašīnas iecienījuši ASV turīgākie iedzīvotāji, jo braukšana ar “Mercedes” vai BMW tur tiek uzskatīta par visnotaļ prestižu. Par tarifu negatīvo ietekmi uz Vācijas ekonomiku brīdinājis nākamais Vācijas kanclers Fridrihs Mercs. Arī Ķelnes Ekonomisko pētījumu institūts lēš, ka Vācijas ekonomika Trampa četru gadu pilnvaru termiņa laikā varētu piedzīvot IKP lejupslīdi pat 1,5% apmērā.

Latvijas eksports uz ASV ir salīdzinoši niecīgs, tādēļ sekas momentā neizjutīsim. Uz ASV nelielos apjomos eksportējam koksni, mašīnas un tehniku, optikas ierīces, ķimikālijas. Taču esam Eiropas ekonomikas sastāvdaļa, tādēļ sekas izjutīsim ar laiku – gan tirdzniecībā ar citām ES valstīm, gan arī plānojot ES kopējos izdevumus. Trampa “tarifu kariem” spēcīgi sitot Vācijas ekonomikai, tās fiskālo piesardzību izjutīsim pavisam ātri. Tas var ietekmēt mums tik nozīmīgo aizsardzības industrijas attīstību un atbalstu Ukrainai. Rietumvalstīm var nākties vairāk līdzekļu novirzīt savu eksporta nozaru atbalstam, bet mazāk – kopējo ES interešu finansēšanai.

Kas cietīs stipri, kas – visvairāk?
Neesmu droša, ka Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Visvairāk tomēr cietīs… paši amerikāņi. Brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas – gan importa preces, gan tās, ko ražo uz vietas, bet kurām vismaz daļu izejvielu importē. Tramps lepni sola, ka ASV auto industrija piedzīvos vēl neredzētu uzplaukumu. Vai patiešām tā notiks, ja šīs nozares galvenā izejviela – tērauds un alumīnijs – tiek aplikta ar 25% nodokli?

Iespējams, Tramps sapņo par lieliem papildienākumiem ASV budžetā. Ja šobrīd tarifu ienākumos no ES produkcijas ASV valsts kase nopelna 7 miljardus eiro gadā, tad pie jaunajiem tarifiem tas būtu 81 miljards eiro gadā. Bet tas, ka esošie tirdzniecības apjomi pie tarifu situācijas nesaglabāsies, ir skaidrs teju ikvienam. “Bloomberg Economics” lēš, ka ES eksports uz ASV vidējā termiņā varētu samazināties par 50%, jo preces muitas tarifu dēļ kļūs dārgākas, līdz ar to – konkurēt nespējīgākas. Inflācijas spirāle varētu uzņemt apgriezienus gan Eiropā, gan ASV, kā arī tajās valstīs, pret kurām ir noteikti īpaši augsti tarifi, – Ķīnā, Vjetnamā, Kambodžā, Taizemē.

Tik visaptverošiem tirdzniecības ierobežojumiem, visticamāk, būs globālas ilgtermiņa sekas. Visā pasaulē pieaugs protekcionisms, jo tiks ieviesti atbildes tarifi ASV preču importam. Tātad kopumā viss kļūs dārgāks, kāps inflācija, iespējams, bankrotēs uzņēmumi. Akciju tirgi bija pirmie, kas reaģēja ar ievērojamu akciju cenu lejupslīdi. Valstīs, kas ļoti atkarīgas no Amerikas tirgus, tas var nopietni sašūpot ekonomiku. Akciju tirgu kapitalizācijas zudums visā pasaulē ir sasniedzis 10 triljonus dolāru. Interesants ir jautājums – kam tas ir izdevīgi?

Kādai jābūt ES atbildes reakcijai?
Eiropas Savienība ir mēģinājusi vienoties ar ASV partneriem, piedāvājot abpusēju tarifu atcelšanu automašīnām un rūpniecības precēm. Tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Iespējams, Tramps joprojām spēlē uz publiku, runājot par ASV diženuma atgūšanu. Domāju, ka tagad ar ASV sāksies liela “tirgošanās”, un, iespējams, tieši to arī Tramps vēlas. Arī ES turpina un turpinās sarunas ar ASV, un uz to aicinām arī mēs – EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāti. Taču, ja risinājumi šādi netiks panākti, ES ir jābūt gatavai veikt adekvātus pretpasākumus.

Pirmie plānoti pretpasākumi tērauda un alumīnija produkcijas tarifiem. Pakāpeniski tiks ieviesti 10 līdz 25% atbildes tarifi dažādiem produktiem, piemēram, apģērbiem, tērauda izstrādājumiem, virtuves piederumiem, mājputnu gaļai un daudziem citiem. Produkti tiek rūpīgi izvēlēti, lai mazinātu “sitienu” mūsu patērētājiem un uzņēmējiem.

Jādomā arī par pretpasākumiem ne tikai preču, bet arī pakalpojumu jomā, piemēram, pret ASV tā sauktajiem digitālajiem milžiem – “Meta”, “Google” un citiem.

Relatīvi labā ziņa varētu būt tā, ka palielināsies muitas ieņēmumi Latvijā un katrā ES dalībvalstī, kurai ir tirdzniecība ar ASV, kā arī ES budžetā. Tad ES būs ne pārāk liels, bet tomēr zināms resurss, ko saprātīgi izlietot mums aktuālajām prioritātēm – drošībai, aizsardzībai un aizsardzības industrijas stiprināšanai. Pagaidām tiek lēsts, cik lieli varētu būt šie ieņēmumi.

Krīzes var arī satuvināt. Eiropas Savienībai ir ātrāk jānoslēdz tie tirdzniecības nolīgumi, par kuriem sarunas ir pabeigtas, piemēram, “Mercosur” līgums ar Dienvidamerikas valstīm un līgums ar Meksiku. Domāju, ka ES valstis, kurās līdz šim ir bijusi skepse pret šiem līgumiem, piemēram, Francija, tagad varētu savu pozīciju mainīt. Šis varētu būt labs brīdis paplašināt Eiropai draudzīgos tirgus.

Vai sasalums abpusējās attiecībās?
To, kas panākts brīvajā tirdzniecībā pasaulē, var ātri sagraut, taču atjaunot būs ievērojami grūtāk.

Tālākās ES un ASV attiecības diemžēl nekļūs draudzīgākas, jo šis ASV prezidenta solis ir aizkaitinājis arī līdz šim ASV draudzīgu valstu vadītājus. Tomēr ASV ir svarīgs stratēģiskais partneris, tādēļ ir jāskatās nākotnē, jāturpina strādāt gan ar prezidenta administrāciju, gan Kongresu un Senātu. Attiecības ar ASV ir jāuztur, un jāmēģina runāt, atrast tos saskarsmes punktus, kur sadarbība ir abpusēji izdevīga. Tāpat nevaram zināt, vai amerikāņu atbalsts Trampam paliks nemainīgs, kad iedzīvotāji saskarsies ar reālu dzīves dārdzības pieaugumu.

* Rakstā izmantoti izdevuma “Politico” un “Eurostat” aprēķini.