“Diskusijā ar EP kolēģiem un Eiropas Komisiju, uzsvēru, ka, lai gan Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir efektīvas un darbojas, tomēr tās nav tik visaptverošas, kā būtu nepieciešams, lai Krievijas kara mašīnu atstātu bez degvielas. Turklāt, nākamajās sankciju kārtās ceru ieraudzīt, ka atsevišķas Eiropas valstis piekāpsies un pārtrauks savu atkarību no Krievijas dabasgāzes,” uzsver EP deputāte.

24. februārī tika pieņemta jau sešpadsmitā sankciju kārta. Tā aizliedz Krievijas alumīnija importu uz Eiropu, kā arī virknei produktu eksportu uz Krieviju, tai skaitā divējāda lietojuma tehnoloģijas un materiālus. Sankcijām pakļauti tagad ir jau vairāk kā 150 Krievijas ēnu kuģu, kuri nelegāli pārvadā naftas produktus un bojā infrastruktūru Baltijas jūrā.

Inese Vaidere skaidro, ka Eiropas Savienība embargo šobrīd piemēro tikai nedaudz vairāk kā pusei no pirmskara tirdzniecības apjomiem ar Krieviju. Eiropa turpina maksāt par lauksaimniecības produkciju, dabasgāzi, akmeņoglēm, naftas produktiem, dzelzi, tēraudu, arī mēslošanas līdzekļiem.

EP deputāte ir uzņēmusies arī darbu pie regulas “Par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras tieši vai netieši eksportētas no minētajām valstī”. Tā paredz ievērojami paaugstināt muitas nodokļus tādām preču grupām kā lauksaimniecības produkcija, kā arī mēslošanas līdzekļi. Viņa norāda, ka Krievijas nekvalitatīvās, bet lētās preces būs izdevīgi aizstāt ar daudz kvalitatīvāku produkciju, tādā veidā lielā mērā pārtraucot Krievijas kara mašīnas finansēšanu.