“Par Ukrainas sagrautās infrastruktūras atjaunošanu ir jāmaksā agresorvalstij Krievijai. Un nevis tad, kad karš beigsies, bet jau tagad! Katra vilcināšanās nozīmē kara ieilgšanu un jaunus upurus. Ukrainas cilvēkiem jāatjauno viņu mājas, slimnīcas, skolas, paralēli turpinot aizstāvēt savu valsti,” uzrunājot kolēģus plenārsēdē, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Viņa strādā EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kura sagatavoja EP lēmumu “Par Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisma izveidi un ārkārtas makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai”.

“Šī aizdevuma apjoms, kopā ar G7 valstu piešķirtajiem līdzekļiem būs 45 miljardi eiro. Kas ir pats svarīgākais – šis aizdevums nebūs jāatdod ukraiņiem. To atdos krievi. Ieņēmumi no Krievijas Centrālās bankas aktīviem, kas iesaldēti Eiropas un citu valstu bankās, tiks izmantoti, lai šo aizdevumu atmaksātu. Starp citu, tieši Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai piedāvāju arī savā Eiropas Savienības budžetā iekļautajā pilotprojektā. Tā ietvaros Eiropas Komisija veica pētījumu, kurš, kā redzams, nu jau nesis reālus rezultātus,” skaidro EP deputāte. 

Viņa norāda, ka aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas centrālās bankas aktīvu, kas ir krietni vairāk kā Eiropas Savienības gada budžets, ir iesaldēti Eiropas bankās. “Ļoti ilgi Eiropas Savienība nespēja pieņemt lēmumu par šo aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Beidzot ir pieņemts pareizs lēmums izmantot Ukrainai to peļņu, ko nes šie aktīvi. Bez liekas kavēšanās Ukrainai jānodod arī paši iesaldētie aktīvi, kā arī jākonfiscē iesaldētie Krievijas oligarhu uzkrājumi, jahtas, mājas. Tikai tā varēs iegūt Ukrainas uzvarai un atjaunošanai nepieciešamos 400 miljardus,” savā runā uzsvēra Vaidere.

ES pret Krieviju noteikto sankciju ietvaros kopš 2022. gada februāra ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kas atrodas dalībvalstu finanšu institūcijās un kuru vērtība ir aptuveni 210 miljardi eiro. Darījumu aizliegums ar šiem aktīviem rada ārkārtas naudas uzkrājumu, kas nes peļņu. Gada griezumā un atkarībā no procentu likmju līmeņa ārkārtas ieņēmumi pašlaik tiek lēsti līdz 2,5–3 miljardiem eiro gadā. 2024. gada maijā ES Padome nolēma šos ārkārtas ieņēmumus izmantot Ukrainas labā.

Kopumā, kopš kara sākuma ES un dalībvalstis Ukrainai ir piešķīrušas 118,3 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos, atbalstot Ukrainas karadarbību un tās ekonomiku, palīdzot uzturēt pamatpakalpojumus un piedāvājot agrīnu rekonstrukciju, humāno palīdzību un palīdzību tiem, kas bēg no kara.