Tieši tik stingrai nostājai ir jābūt, kad runa ir par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ideju palielināt veco mežu ciršanu Latvijā, lai tādā veidā sasniegtu klimata neitralitāti. 

29. oktobra raidījumā “Nekā personīga” izskanēja KEM ieceres, kā Latvijā sasniegt klimata neitralitāti, proti – palielinot veco mežu ciršanu Latvijā, lai tos aizstātu ar jaunaudzēm. Varētu domāt, ka joks. Bet izrādās – kā atzīst ministrs Kaspars Melnis – tas ir tas, pie kā viņi ir nonākuši.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs apkopojis datus par nozarēm, kas Latvijā rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Proti, enerģētika (rada 36% visu izmešu), transports (30%)  un lauksaimniecība (21%).  Ar rūpīgu un inovatīvu darbu tieši šajās nozarēs būtu iespējams sasniegt Eiropas klimata mērķus Latvijai – līdz 2030. gadam izmešus samazināt par 17%, bet līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti.  Skaidrs, ka tas ir daudz grūtāk, nekā vienkārši izcirst kokus. Eiropas Parlamentā esam izstrādājuši vairākus likumus, lai problēmu risinātu jau sākumposmā. Tikai daži piemēri – ar Eiropas programmu atbalstu enerģētikas jomā ir iespējams ieguldīt ēku energoefektivitātē, renovācijā, videi draudzīgāku energoresursu izmantošanā. Risinājumi meklējami arī transporta jomā, piemēram, izvēloties videi draudzīgāku transportu, draudzīgākus degvielas veidus.

Vecie meži, protams, ir jākopj, lai attīrītu tos no trūdošiem kokiem, kas arī rada izmešus. Tāpat ir arī jāstāda jauni koki, bet atbildīgajām iestādēm ieteiktu uzmanību pievērst vispirms tām cirsmām, kuras joprojām ir atstātas neapstādītas.  Regulāri ceļojot pa Latviju, redzu, ka tādu kailciršu ir daudz. Tās, kuras nevar redzēt no ceļiem, labi redzamas no lidmašīnas iluminatora. Varbūt tomēr pamācīties no Skandināvijas valstīm, kuras savus mežus necenšas iznīcināt, bet raugās uz tiem kā savas dabas vērtību, kā ilgtermiņa fondu nākotnei, bet koksni tūlītējai lietošanai iepērk no Latvijas.

Vecie meži nav tikai koki, tajos ir liela bioloģiskā daudzveidība – reti sastopamas apdraudētas sugas, sūnas, ķērpji, sēnes, vaboles, arī putni un dzīvnieki. Cilvēki dažkārt nenovērtē bioloģiskās daudzveidības nozīmi. Iznīcinot kādu sugu, mēs apdraudam sevi, kaut arī ne vienmēr uzreiz to apzināmies. Jo dabā katrai sugai ir savs uzdevums un nozīme. No jauna stādītajos mežos tā visa nebūs vai kaut kādā formā izveidosies tikai pēc ilga laika. Un pēc cik gadiem jaunaudzes spēs saražot tādu skābekļa daudzumu kā vecie meži?

Eiropas Komisija šogad publicēja vadlīnijas, lai stingri aizsargātu Eiropā tik vērtīgos vecos mežus. Arī šīs vadlīnijas uzsver to, cik būtiska ir veco mežu nozīme bioloģiskajā daudzveidībā, uzkrājot oglekli, arī kā dabas mantojumam. Varbūt KEM vēlas paspēt mežus izcirst pirms šīs vadlīnijas stājas spēkā? Varbūt šī absurdā ideja radusies, iedvesmojoties no tiem, kas vēlas ātri nopelnīt, izcērtot mežus un par vidi un ilgtspēju neraizējas?

Pēdējā mēneša laikā ir bijušas vairākas KEM ministra intervijas dažādos medijos, kur viņš cenšas “saslaucīt izlieto ūdeni”, tomēr taisnošanās nevieš pārliecību, ka vecie meži netiks izcirsti. Šo jautājumu nedrīkst atstāt nepieskatītu, jo nešaubīgi, ka negodprātīgu kokrūpnieku lobijs ir spēcīgs. Nedrīkst pieļaut, ka, tiecoties uz kāda mērķa sasniegšanu, tiek apzināti iznīcināta Latvijas daba.

Foto: Unsplash