Straujais elektrības un dabasgāzes cenu kāpums, ko sevišķi ietekmējusi gāzes piegāžu ierobežošana no Krievijas, ir kā signāls Eiropas Savienībai pārskatīt prioritātes un attīstīt savu energodrošību, ko veicinātu enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidība.

Enerģijas cenas radījušas lielu satraukumu ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlamenta plenārsēdē apspriedām iespējamo krīzi un pasākumus tās risināšanai. Spējo cenu pieaugumu izraisījis dažādu iemeslu kopums. Ekonomikai atgūstoties no pandēmijas, pieaudzis enerģijas patēriņš. Tāpat nelabvēlīga bijusi gan aukstā ziema, gan karstā un sausā vasara, kas palielināja pieprasījumu un samazināja elektrības ražošanu no vēja enerģijas un ūdens.

Tomēr īpaši jāizceļ Krievijas šantāža, nepalielinot gāzes piegādes caur Ukrainu vai Baltkrieviju, par spīti izmaiņām tirgū. Putins cenšas panākt, lai drīzāk tiktu izmantots jaunais “Nord Stream 2” gāzesvads, kas savieno Krieviju un Vāciju, un pieaugtu Kremļa ietekme Eiropā. Gāzesvadam jāiziet sertifikācijas procedūras atbilstoši ES normām, turklāt jāievēro noteikumi nodalīt gāzes ieguvi no gāzes transportēšanas. Krievija tam iebilst, uzstājot uz monopolista statusu, turklāt saistībā ar strīdiem Vācijā notiek tiesvedība. Lai panāktu straujāku sertifikāciju, Kremlis šobrīd izmanto vispārējo energoresursu cenu kāpumu spiediena izdarīšanai. Sak, lūk, cik ļoti eiropiešiem vajag “Nord Stream 2” gāzi, ko ar prieku piegādāsim – tik ļaujiet to darīt! Tādēļ esmu pieprasījusi Eiropas Komisijai izmeklēt un novērst “Gazprom” manipulatīvo rīcību, kas veicinājusi cenu kāpumu.

Diemžēl Eiropas Savienībā 90% gāzes tiek importēti, mēs esam atkarīgi no citiem, un patlaban visvairāk no vienas pašas Krievijas. Uzskatu, ka arī Vācijai, kas virzīja “Nord Stream 2”, neskatoties uz vairāku citu valstu iebildumiem, šī brīža situācija rada vielu pārdomām. ES būtu jāpārtrauc šī Rietumu “šrēderizācija”, kā to nodēvēja Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, atsaucoties uz laiku, kad bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders nonāca Krievijas uzņēmumu “Gazprom” un “Rosņeftj” vadībā.

Gan katrā valstī, gan visā ES kopumā jāturpina mazināt atkarība no Krievijas gāzes un aktīvāk jāuzlabo energoefektivitāte gan uzņēmumos, gan mājokļos. Tāpat jārada jauni Eiropas līmeņa risinājumi, lai atvieglotu pāreju uz zaļo enerģiju. Mums ir svarīgi attīstīt saules paneļu laukus, neļaujoties mītiem par nepietiekamu saules starojumu. Jau tagad Latvijā tiek ražotas komponentes saules baterijām, tātad mums ir potenciāls to darīt ar vietējiem resursiem un zināšanām. ES mērogā ir jānovirza daudz vairāk resursu saules paneļu attīstīšanā, lai tie kļūtu kvalitatīvāki un lētāki.

Vācijas enerģētisko atkarību no Krievijas veicinājusi arī pārsteidzīga un nepārdomāta atomelektrostaciju likvidēšana – faktiski par labu fosilajai degvielai. Manuprāt, AES bieži ir nepamatoti demonizētas, jo Eiropā ir runa par drošām un modernām tehnoloģijām, nevis par, piemēram, apšaubāmo Astravjecas AES Baltkrievijā, kas ir celta mūsu tiešā tuvumā pēc mums nezināmiem standartiem un ir pilnīgi cits gadījums.

Ja Lietuvai būtu izdevies īstenot Visaginas AES projektu – drošu, ES un pasaules standartiem atbilstošu – sadarbībā ar Japānas kompāniju “Hitachi” (ar pilnīgi cita līmeņa jaunām tehnoloģijām), mūsu apstākļiem tas būtu risinājums brīžiem, kad nepietiktu ar ūdens, vēja un saules enerģiju saražoto. Baltijas valstis pašas organizētu savu enerģijas tirgu un būtu mazāk atkarīgas no Krievijas. Varbūt ir vērts atgriezties pie šī, pirms pieciem gadiem iesaldētā, projekta.

Jau zināms, ka Eiropas Komisija izpētīs, kā esošā tirgus un konkurences ietvaros varētu īstenot vienotu gāzes iepirkumu visu ES valstu vārdā,  kā arī formulēs ieteikumus, lai palīdzētu valstīm risināt nelabvēlīgās sociālās sekas pārejai uz zaļo ekonomiku. Gaidīsim, ko nesīs ES samits, kas norisināsies drīzumā – 21. un 22. oktobrī – un kurā tiks meklēti neatliekamie risinājumi enerģētikā.

Kamēr plānojam ilgtermiņa risinājumus, Latvijā jau tagad ir nepieciešams tūlītējs valsts atbalsts enerģijas rēķinu apmaksai, lai mazinātu slogu iedzīvotājiem, it īpaši ar zemākiem ienākumiem. Jaunās apkures sezonas sākumā vairs nevar kavēties divus mēnešus jaunu atbalsta veidu izstrādei, ko valdība uzdevusi labklājības ministram un ekonomikas ministram. Tas ir jāpaveic krietni ātrāk, jo cilvēku rēķini ir pieauguši jau šodien.