Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. “Šāds vērtējums ir pilnībā pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā.  Šī barbariskā valsts jāsoda par padarīto,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), kura piedalījās rezolūcijas sagatavošanā. EP arī apstiprinājis ES budžetu 2023. gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru – slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus – un masveidā slepkavo iedzīvotājus. “Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības. Agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas,” pārliecināta I. Vaidere. Viņa pauž gandarījumu, ka izdevās pārliecināt vairākumu kolēģu atbalstīt šo nozīmīgo rezolūciju.

Pašlaik Eiropā Krievijas terorisma atbalstītāju īpašumu atsavināšana norit gausi. Šo procesu kavē juridiskā neskaidrība un grūtības pierādīt sankcionēto indivīdu vai organizāciju saikni ar Krievijas noziegumiem. Lai šo problēmu risinātu, I. Vaidere ir izstrādājusi pilotprojektu, kam nākamā gada ES budžetā atvēlēts pusmiljons eiro. “Šie līdzekļi ļaus veikt pētījumu par juridiskajām iespējām, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Kremļa darboņu un oligarhu īpašumus – noguldījumus, dzīvokļus, jahtas, dārglietas. Tādējādi terorisma atbalstītāju aktīvus daudzu miljardu eiro vērtībā varēsim izmantot Ukrainas atjaunošanai un kara upuru atbalstam,” skaidro deputāte.

Pētījums palīdzēs ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajām personām vai organizācijām, un Krievijas noziegumiem. I. Vaidere piebilst, ka jaunais pilotprojekts uzlabos ES sankciju efektivitāti arī pret citiem noziedzīgiem indivīdiem un struktūrām. Tas nākotnē varētu atturēt citus pārkāpējus.

Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai novirzītu līdzekļus svarīgu problēmu risināšanai. Taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu. Jau iepriekš I. Vaidere ir veiksmīgi izstrādājusi vairākus pilotprojektus, ar kuru palīdzību risinātas Latvijai nozīmīgas problēmas kā, piemēram, apkarotas Krievijas viltus ziņas, novērsta negodīga komercprakse ES vienotajā tirgū, mazināta labas pārtikas nonākšana atkritumos, atvieglota ēku renovācija.