Svētdien, 23. augustā, visā Eiropā tiek nosodīti nacisma un staļinisma noziegumi un pieminēti to upuri. Ir pagājuši 12 gadi kopš Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Inesei Vaiderei un vēl četriem domubiedriem izdevās izstrādāt deklarāciju un pārliecināt Eiropas politiķus, ka diena, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, ir oficiāli jānosaka kā visas Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīga piemiņas diena. Deputāte uzsver, ka tas bija nozīmīgs solis vienotas vēstures izpratnes veidošanā Eiropas Savienībā (ES) un Putina absurdie centieni sagrozīt vēsturi tagad Eiropas Parlamentā tiek vērtēti ļoti kritiski.   

“Ir svarīgi, ka mēs pieminam totalitāro režīmu nodarījumus visas Eiropas Savienības mērogā. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet padomju režīma asinsdarbi – noklusēti. Man tas šķita nepieņemami, jo mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Staļina režīms, sadragājot cilvēku likteņus un iznīcinot miljoniem dzīvību,” uzsver I. Vaidere.

Deputāte atgādina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav kavējusi Krievijas impēriskos nolūkus. “Arī šodien mēs varam redzēt, ka Krievijas ārpolitika ir vērsta uz agresiju un vēstures faktu sagrozīšanu. To skaidri demonstrē Krievijas Valsts Domes jaunais likuma priekšlikums, kas atceltu 1989. gadā PSRS Tautas deputātu 2. kongresa pieņemto rezolūciju ar kuru tika nosodīti un par spēkā neesošiem atzīti 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakta slepenie protokoli. Šim, tobrīd sensacionālajam, lēmumam bija milzīga loma tālākajā Latvijas virzībā uz valstiskuma atgūšanu. Tagad Krievija melīgi apgalvo, ka rezolūcija esot falsificējusi vēsturi. Krievijas izmisīgie centieni izplatīt melus un sagrozīt vēsturi Eiropā gan vairs netiek uztverti tik nopietni kā kādreiz. Lielā mērā tas ir tieši tādēļ, ka jau kopš 2004. gada esam daudz strādājuši pie tā, lai Rietumeiropai skaidrotu mūsu vēsturi. Gandarījums, ka Eiropas Parlaments vairākkārt ir paudis nosodījumu par nacistiskā totalitārā režīma un komunistiskā totalitārā režīma pastrādātajiem agresijas aktiem, tai skaitā – 2019. gada rezolūcijā par Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienu un Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei,” skaidro deputāte.

Lai turpinātu veicināt visas Eiropas un arī pasaules izpratni par 20. gadsimta notikumiem Baltijas valstīs, I. Vaidere strādā Eiropas vēstures atceres grupā un regulāri rīko dažādus vēsturi skaidrojošus pasākumus EP, piemēram, izstādi “Totalitārisms Eiropā”. Deputāte arī veidojusi, finansējusi un prezentējusi starptautiski augsti novērtēto dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas izgaismo staļinisma noziegumus.

Foto: jauns.lv