Nopirkt, izsaiņojot radīt varenu kaudzi kartona, plastmasas un putuplasta atkritumu, dažus mēnešus palietot līdz ierīce saplīst un… paslēpt aiz skapja durvīm līdz pavasara tīrīšanai, vai vienkārši izmest. Diemžēl lielākā daļa lasītāju atpazīs šādu situāciju, kas ik gadu pasaulē, un arī Latvijā, notiek ļoti daudz reižu.

Kāpēc tā? Joprojām valda lineārs ražošanas un patēriņa modelis: iegūt resursus, ražot preces, tās izmantot un izmest. Gatavs, dodiet nākamo! Tas nemotivē piedāvāt produktus, kas kalpo ilgi. Turpretī aprites ekonomika aicina uz resursu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, pēc iespējas ilgāk saglabājot materiālu vērtību, kā arī samazinot atkritumus. Tātad tas ļauj saražot vairāk, videi draudzīgā veidā.

Mazinot dabas resursu ieguves tempus, varēsim risināt dažādas vides problēmas, piemēram, piesārņojumu, un sasniegt arī klimata mērķus. Tādēļ Eiropas zaļā kursa ietvaros nesen pieņemts jauns aprites ekonomikas plāns. Tas paplašina sākotnējo 2015. gada iniciatīvu, izvirzot vērienīgākus mērķus un pievienojot jaunas nozares ar nozīmīgu ietekmi uz vidi, ieskaitot elektroniku, tekstilrūpniecību un būvniecību.

Kā īpaši nozīmīgu vēlos izcelt rīcību, lai samazinātu iepakojuma lietojumu. Tam izmantoto materiālu apjoms pastāvīgi pieaug, un 2017. gadā iesaiņojuma atkritumi ES sasniedza jau 173 kg uz vienu iedzīvotāju. Latvijā vien ik gadu tiek radītas vairāk nekā 230 000 tonnas preču iepakojuma atkritumu, ap 40% izlietotā iepakojuma tiek aprakti poligonos. Lai situāciju uzlabotu, tiks izstrādātas prasības, ka līdz 2030. gadam visam iepakojumam ES tirgū jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam. Palīdzēs arī jauni pasākumi pret nevajadzīgu iepakojumu, jo nav prātīgi ik nieciņu saiņot kartonā un plastmasā.

Ja nopietni nemainīsim plastmasas lietojumu, līdz 2050. gadam okeānos plastmasas piesārņojums varētu pārsniegt (!) zivju skaitu. Jaunas prasības attiecībā uz pārstrādi un atbalsts bioloģiski noārdāmai plastmasai ļaus šo materiālu lietot ilgtspējīgi. Vides problēmas ir globālas, tādēļ priecē, ka ES uzņemsies līdera lomu, lai panāktu starptautisku vienošanos par plastmasu.
Ilgtspējīgas tiks padarītas arī elektronikas preces, kuru atkritumu skaits strauji pieaug. Kā liecina aptaujas, aptuveni divas trešdaļas eiropiešu vēlētos savas digitālās ierīces izmantot ilgāk, ja tās turpinātu labi kalpot. Tādēļ tiks ieviestas jaunas tiesības uz remontu, lai pagarinātu tehnikas lietošanu. Savukārt vienots mobilo ierīču – viedtālruņu, planšetdatoru, e-grāmatu lasītāju un līdzīgu elektronikas preču – lādētājs ievērojami samazinās atkritumu apjomu.
Gan ražotājiem, gan patērētājiem ir nepieciešami arī jauni veidi, kā uztvert patēriņu. Atbalstot principu “produkts kā pakalpojums”, biežāk pirksim servisu, bet ražotājs saglabās produktu savā īpašumā, nesot atbildību par tā lietojamību. Piemēram, iegādāsimies mazgāšanas pakalpojumu ar garantētu kalpošanas laiku vai mazgāšanas reižu skaitu, nevis konkrētu veļas mašīnu. Tas mudinās ražotāju padarīt ierīces pēc iespējas izturīgākas un ilgāk lietojamas.

Šīs pārmaiņas ir liela iespēja Latvijas radošajiem uzņēmējiem piedāvāt jaunas, ilgtspējīgas preces un biznesa veidus, kas palielinās mūsu konkurētspēju un radīs darbavietas. Pēc jaunākajiem aprēķiniem, plaša aprites ekonomikas pasākumu piemērošana līdz 2030. gadam ES varētu radīt aptuveni 700 000 jaunu darbavietu un palielināt ekonomikas izaugsmi par 0,5%.

Pāreju uz aprites ekonomiku atbalstīs gan ES fondu līdzekļi, gan privātais finansējums. Nozīmīga būs pētniecība, kas ļaus radīt efektīvākas ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas. No 2021. gada to ar vairāk nekā 30 miljardiem eiro atbalstīs jaunā inovāciju programma “Apvārsnis Eiropa”.

Īsumā – aprites ekonomikas principi ir atslēga, lai izaugsme turpinātos videi draudzīgā veidā un Eiropas jaunā klimata politika vienlaikus celtu cilvēku labklājību. Eiropas Parlamentā vienīgā no Latvijas strādāju gan Vides, gan Ekonomikas komitejās, kurās atbalstīšu šī modeļa ieviešanu.
Lai tas patiešām izdotos, daudz izmaiņu būs jāievieš uzņēmējiem. Tajā pašā laikā, būtiska ir arī patērētāju rīcība. Jāmaina attieksme, vairāk preces novērtējot, tās saudzējot, aizņemoties un lietojot atkārtoti. Jāatmet “izmešanas kultūra”, ko veicinājuši pasaules ražošanas giganti.

Raksts publicēts: aprinkis.lv