“Ekonomikas attīstībai un vides aizsardzībai jānotiek līdzsvaroti, šis process nedrīkst novest pie cilvēku dzīves līmeņa pasliktināšanās. Risinājumi jāmeklē kompleksi: jānodrošina ekonomikas attīstība, radot modernas darbavietas un mazinot ienākumu nevienlīdzību, vienlaicīgi iespēju robežās realizējot ambiciozos mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu,” atklājot III Starptautisko ekonomikas forumu, kas vakar un šodien noris Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA), uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte, Ekonomikas un monetārās komitejas locekle Inese Vaidere.

LZA Ekonomikas Institūts ekonomikas problemātikai veltītas konferences rīko jau trešo gadu. Šoreiz foruma tēma ir “Uzņēmējdarbības atbalsts: traucējoši faktori, zinātnē balstīti risinājumi un starptautiskā sadarbība”.

Kā informēja pasākuma rīkotāja, LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde, šogad uz konferenci ieradušies 20 valstu pārstāvji: zinātnieki, valsts iestāžu amatpersonas un uzņēmēji.

Institūta direktore uzskata, ka šāds pasākuma formāts ir vispiemērotākais, kur bez politiskiem aizspriedumiem vai konkurences noslēpumu izpaušanas satikties ekonomikas teorijai un praksei, lai meklētu kopīgus risinājumus ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas saimnieciskajai attīstībai.

Foruma plenārsēžu un sekciju darba rezultātus apkopo un kā rezolūcijas nosūta attiecīgām saimnieciskās politikas veidotāju iestādēm.

Foruma laikā “LA” izmantoja iespēju, lai aprunātos ar Inesi Vaideri – vienu no trim Latvijas ilggadējiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, kura kopā ar Robertu Zīli un Tatjanu Ždanoku mūsu valsti pārstāvējusi visos sasaukumos kopš Latvija iestājās ES.

Līdzsvarota attīstība, nevis abstraktu mērķu pildīšana

“Ja vien nemēģināsim pārlekt pāri paši sev, kā tas, piemēram, bija iecerēts ar veco automašīnu tirdzniecības faktisku aizliegumu, nekādu globālu traģēdiju Latvijas ekonomikas turpmākajā attīstībā neredzu,” savu foruma atklāšanā izteikto viedokli precizēja I.Vaidere.

Acīmredzot, tādus pārspīlētus priekšlikumus gatavojot ierēdņi, kuri vadās tikai no abstraktiem uzstādījumiem, lai vienkārši, nerēķinoties ne ar ko, panāktu klimata neitralitātes mērķus.

Taču ir pilnīgi skaidrs, ka, piemēram, laukos, sabiedriskā transporta struktūra pie mūsu valsts iedzīvotāju blīvuma labāka nekļūs, bet cilvēkiem pārvietošanās iespējas ir jānodrošina.

“Atkārtoju vēlreiz – attīstībai jābūt līdzsvarotai. ES izvirzītie klimata mērķi ir ambiciozi, nenoliedzami. Taču tie “sit” pa visu vienkāršo cilvēku makiem, tādēļ vispirms mums ir jārēķina, cik un ko varam ieviest,” rezumēja I.Vaidere.

Nākotne – eksaktajām zinātnēm

“LA” pieredzējušajai eiroparlamentārietei arī vaicāja, kādas, raugoties no Briseles, tagad ir modernās, klimata pārmaiņu uzstādījumiem atbilstošās darbavietas?

“Salīdzinot ar citām pasaules tautām, mēs joprojām esam ļoti izglītoti. Esmu Latvijas Universitātes pasniedzēja ar 40 gadu stāžu, esmu bijusi viesprofesore Ķīles universitātē Vācijā, gan Minesotas universitātē ASV. Man ir ar ko salīdzināt,” teica eiroparlamentāriete

“Es redzu, cik motivēti ir mūsu studenti, un redzu, cik spējīgi mūsu izgudrotāji, zinātnieki. Viņu sasniegumi iziet pasaulē, kļūst par pieprasītu preci. Tās arī ir jaunās un modernās, zināšanās balstītās darbavietas. Maniem vienaudžiem šādas lietas padosies grūtāk, taču tradicionālie un pazīstamie darbi jau arī nekur nepazudīs – mainās tikai to saturs. Tādēļ visu laiku ir un būs jāapgūst kaut kas jauns. Katrā ziņā nākotne un liels pieprasījums būs visām eksakto zinātņu profesijām, kur ļoti labas darba iespējas redzu tieši mūsu cilvēkiem ar viņu pielāgošanās un izgudrošanas spējām,” piebilda I.Vaidere.

Raksts publicēts: la.lv