Klimata un vides jautājumi ne tikai pilda ziņu virsrakstus, bet arvien biežāk ienāk arī ikdienas sarunās. Spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, ko būs pamanījis ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir nesen aizvadītie Ziemassvētki, kas nepriecēja ar baltām kupenām un pikošanos “kā senāk”. Patiešām, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, dienu skaits ar sniega segu samazinās vidēji par vienu dienu divos gados. Ja piepildīsies sliktākais klimata pārmaiņu scenārijs, šā gadsimta beigās ziemas Latvijā gaidāmas teju divreiz (!) īsākas nekā šobrīd.

Bažām par klimata pārmaiņām ir arī ekonomiski iemesli – saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, no 2010. līdz 2017. gadam vidējie gada zaudējumi, ko Eiropas Savienībā (ES) radījuši ekstremāli laikapstākļi, bija aptuveni 13 miljardi eiro. Tas skar arī tieši mūs, jo tiek prognozēts, ka Latvijā būtiski palielināsies vidējā gaisa temperatūra un vidējais nokrišņu daudzums, tāpēc aizvien biežāk nāksies saskarties ar ekstremāliem laika apstākļiem.

Izmaiņas klimatā ietekmē ne tikai dabu, bet arī iedzīvotāju veselību, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Piemēram, 2017. gada augustā, septembrī un oktobrī ilgstoši un intensīvi nokrišņu periodi izraisīja plūdus visā valstī, it īpaši Latgalē. Tie iznīcināja ražu un izraisīja plašus bojājumus ūdens kanāliem, kanalizācijas sistēmām un ceļu infrastruktūrai. Lai palīdzētu novērst plūdu radītos zaudējumus, Eiropas Parlamentā (EP) panācu 17,7 miljonus eiro liela finansējuma piešķiršanu Latvijai no ES Solidaritātes fonda. Tomēr vienmēr šāda palīdzība nav pieejama, un, galu galā mēs jau nevēlamies, lai tā bieži būtu jālūdz.

Saskaramies arī ar citām vides problēmām. Atmosfērā, ūdenī un zemē uzkrājas piesārņojošas vielas, kas ietekmē ekosistēmas un cilvēku veselību. Tiek lēsts, ka tikai gaisa piesārņojums vien, ko īpaši veicina transportlīdzekļi un fosilā kurināmā dedzināšana, katru gadu Eiropā izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

Kā pārmaiņu līderi izmantosim iespējas

Kas būtu jāpanāk? Ir jāattīsta inovatīva un ilgtspējīga ekonomika, kas rada jaunas darbavietas, vienlaikus saudzējot vidi un mazinot tās piesārņojumu. Šie jautājumi ir uzmanīgi jāsalāgo. Dzirdam skaļus aktīvistu aicinājumus uz ātru rīcību, taču kliegšana nepanāks rezultātu. Tā vietā nepieciešamas reformas, kas mūsu ekonomiku padarīs spēcīgāku un vidi – labāk aizsargātu nākamo 20-30 gadu laikā. Vienlaikus jāsāk spert konkrēti soļi jau šogad.

Uzsvēršu, ka emisiju samazinājums un labāka vides aizsardzība IR savienojami ar ekonomikas izaugsmi. To skaidri parāda dati – starp 1990. un 2018. gadu ES valstis spēja samazināt emisijas par 23%, kamēr ekonomika pieauga par 61%! Mums ir jāturpina šis ceļš.

Ar 2015. gadā pieņemto Parīzes nolīgumu teju visas pasaules valstis ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras turpmāku paaugstināšanos 2 Celsija grādu (un vēlams 1,5 grādu) robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Latvija, un ES kopumā, līdz 2050. gadam plāno panākt klimatneitralitāti, jeb situāciju, kad tiek absorbēts vismaz tikpat daudz oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, cik tiek izmests atmosfērā. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka jaunā Eiropas Komisija (EK) savas darbības centrā ir nostādījusi Eiropas Zaļo kursu – vērienīgu plānu, kas paredz rīcību teju visās jomās, lai sasniegtu klimata mērķus un radītu jaunu ekonomikas izaugsmes modeli.

Tā ir pareiza izvēle – Eiropai jābūt pārmaiņu līderei, nevis jāseko notikumiem. Ilgtspējīga ekonomika nav jāuztver kā problēma, bet gan kā iespēja, jo mums ir tikai viena planēta un, agrāk vai vēlāk, visas valstis un uzņēmumi mainīsies šajā virzienā. Taču, ja būsim mērķtiecīgi un nepieciešamās pārmaiņas veiksim pirmie, tad tieši mēs varēsim iekarot pasaules tirgus ar videi draudzīgiem produktiem un tehnoloģijām.

“Mazāk ir vairāk”

Kādas reformas jāveic? Vispirms, aktīvāk jāpievēršas augošajai aprites ekonomikai. Jāmācās izdarīt vairāk ar mazākiem resursiem, lai produktu un materiālu vērtība tiktu uzturēta iespējami ilgi, bet atkritumi samazinātos. Aprēķināts, ka, līdz 2030. gadam palielinot resursu ražīgumu par 30%, ES IKP pieaugtu par 0,8% un radītu divus miljonus jaunu darbavietu.

Labs piemērs konkrētai rīcībai šajā jomā ir 2019. gada pavasarī EP pieņemtais lēmums, ka līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi. Ņemot vērā, ka aprites ekonomikas pasākumi var dot pusi no kopumā nepieciešamā, lai sasniegtu 2050. gada klimata mērķus, martā EK prezentēs atjaunotu aprites ekonomikas rīcības plānu. Salīdzinājumā ar 2015. gada iniciatīvu, tas pievienos tādas nozares kā tekstilrūpniecība un būvniecība, kā arī vēl aktīvāk veicinās preču pārstrādi un remontu, lai pagarinātu to lietošanu.

Inovatīvu risinājumu spēks

Ļoti svarīgi ir attīstīt pētniecību. Straujāka inovāciju radīšana un ieviešana ir nepieciešama ne tikai, lai radītu lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikā, pārvarot tā saucamo vidēju ienākumu slazdu un tuvinoties Eiropas attīstītāko valstu līmenim. Tas palīdzēs arī radīt un pilnveidot zaļās tehnoloģijas, kas mazinās piesārņojumu un emisijas.

ES nākamajā daudzgadu budžetā ievērojami lielāki līdzekļi tiks novirzīti vides aizsardzības un klimata jautājumiem. Piemēram, no 2021. gada jaunajā pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” tā varētu būt aptuveni 1/3 daļa no paredzētajiem 100 miljardiem eiro. Latvijas valdības uzdevums būs panākt taisnīgāku līdzekļu sadali, lai vairāk saņemtu tieši Latvijas zinātnieki.

Konkrētu atbalstu var sniegt arī ES investīciju programma “Inovācijas Fonds”, kas ar 10 miljardu eiro finansējumu līdz 2030. gadam atbalstīs tieši zemu emisiju tehnoloģiju ieviešanu un konkurētspēju. Piemēram, jāpilnveido oglekļa uztveršana un izmantošana, kas ar laiku varētu pārtvert lielu daļu oglekļa dioksīda emisiju no fosilās degvielas un novērst to nonākšanu atmosfērā. Solis pareizajā virzienā ir nesen Rīgas Tehniskajā universitātē izveidotā laboratorija, kurā tiks izstrādāti katalizatori, lai klimatam kaitīgo CO2 pārvērstu vērtīgos produktos, tai skaitā degvielā.

Inovācijas veicinātu arī līdzekļu palielinājums zinātnei Latvijā. Diemžēl valsts finansējums ir tikai 0,51% apmērā no IKP, kas mūs ierindo priekšpēdējā vietā starp ES valstīm. Tas ir steidzami jāpalielina, vismaz tuvojoties ilgi solītajiem 1,5%. Savukārt privātā sektora izdevumu līmenis pētniecībai Latvijā ir pats zemākais ES, kas būtiski ierobežo uzņēmumu tehnoloģisko attīstību un produktivitāti. Tāpat ir jāceļ darbaspēka digitālo prasmju līmenis, lai palielinātu tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovācijas potenciālu. Te jāuzsver arī pozitīvā ietekme, ko vides problēmu risināšanā var dot radoši Latvijas jaunuzņēmumi.

Tīra pārtika tīrākai videi

Īpaši svarīga Zaļā kursa sadaļa ir jaunā “No lauka līdz galdam” stratēģija ilgtspējīgai pārtikai, kuru EK prezentēs martā. Iniciatīvas ietvaros dalībvalstis veicinās zaļāku lauksaimniecību, attīstīs alternatīvas pesticīdu lietošanai, kā arī cīnīsies pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos, tādējādi samazinot arī emisijas. Efektīva šīs stratēģijas īstenošana ne tikai uzlabos mums pieejamās pārtikas kvalitāti, bet arī palīdzēs attīstīt bioloģisko lauksaimniecību, aizsargās bioloģisko daudzveidību un sekmēs ekonomikas izaugsmi. Latvijai ir liels potenciāls bioloģiskajā lauksaimniecībā un šis ir īstais brīdis to izmantot, jo pieprasījums pasaulē un peļņas iespējas šajā nozarē tikai pieaugs. Savukārt ar labas pārtikas nonākšanu atkritumos saistītās izmaksas ir 143 miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam – tie ir aptuveni 15 Latvijas valsts budžeti! Ar veiksmīgiem risinājumiem varēsim vienlaicīgi risināt vides problēmas un ietaupīt.

Nevienu neatstājot novārtā

Lielās pārmaiņas, kas mūs sagaida, nebūs vieglas. Ilgtermiņā mums ir jāpanāk klimatneitrāla ekonomika, bet tas jādara gudri, veicinot mūsu konkurētspēju un attīstību. Izaugsme ir pamats darbavietu radīšanai, lai palīdzētu risināt Latvijā samilzušo ienākumu nevienlīdzības problēmu, tāpēc nedrīkstam veikt tik straujas izmaiņas, kas nopietni kaitētu ekonomikai.

Ir rūpīgi jāizvērtē izmaiņu ietekme uz dažādām sabiedrības grupām, it īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Piemēram, jau šobrīd daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar grūtībām samaksāt elektrības un apkures rēķinus. Lai risinātu šo problēmu un vienlaikus samazinātu emisijas, straujāk būtu jārenovē ēkas.

EK ir novērtējusi, ka, sniedzot pienācīgu atbalstu mazāk aizsargātajiem reģioniem, nozarēm un iedzīvotājiem, pārejai uz nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzes emisijām ir potenciāls radīt darbavietu neto pieaugumu. Tomēr nav šaubu, ka notiks ievērojama darbavietu pārkārtošanās. Tādēļ jāpievērš uzmanība prasmēm, kas vajadzīgas klimata ziņā neitrālai Latvijai, lai atbalstītu neaizsargātākās nozares un cilvēkus, tiem pārkvalificējoties uz augstas kvalitātes darbvietām.

Šomēnes EK nāk klajā ar Taisnīgas pārejas fondu, lai atvieglotu problēmas reģionos, kas ir īpaši atkarīgi no fosilās degvielas un ogļu izmantošanas. Latvijai būs jāseko iespējām atbalstīt mūsu reģionus, kurus skars radikālākās pārmaiņas. Nopietns jautājums ir mobilitātes nodrošināšana laukos, kur dzīvo lielākais īpatsvars trūcīgo iedzīvotāju. Tādēļ nav pieļaujami sasteigti soļi, kas, piemēram, samazinot spēju pārvietoties, būtiski ietekmētu šo cilvēku dzīves kvalitāti.

Izmaksas – augstas, tomēr ilgtermiņā izdevīgas

Skaidrs, ka būs nepieciešamas milzīgas investīcijas ekonomikas modeļa pārbūvei ilgtspējīgā veidā. Tiek lēsts, ka gadā tie varētu būt 260 miljardi eiro ES, lai ieguldītu emisiju samazināšanā rūpniecībā un transportā, atjaunojamo energoresursu veicināšanā, energoefektivitātes celšanā un pētniecībā. Savukārt Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030. gadam nepieciešami aptuveni 6 miljardi eiro. Tas ir daudz, bet jāatceras, ka laika gaitā uzlabojumi vides kvalitātē samazinās izdevumus, piemēram, katastrofu novēršanas darbiem un veselības aprūpei. Ļoti dārgi maksātu rīcības trūkums – EK prognozē, ka tad ikgadējie klimata pārmaiņu radītie zaudējumi sasniegtu vismaz 190 miljardus eiro ES.

Protams, ka jācenšas pārmaiņas finansēt no ES fondiem. Labā ziņa ir tas, ka tieši mūsu komisārs Valdis Dombrovskis koordinēs darbu pie Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna, ar kura palīdzību kopumā nākamajā desmitgadē plānots piesaistīt ar klimatu saistītas investīcijas viena triljona eiro apmērā, lielāko daļu nodrošinot no privātiem ieguldītājiem. Citu starpā, Eiropas Investīciju banka līdz 2025. gadam palielinās ieguldījumus zaļajos projektos no 25% līdz 50%.

Būtisks solis zaļo mērķu īstenošanai ir arī klasifikācijas izveide (t.s. taksonomija), lai paskaidrotu, kādi ieguldījumi tiek uzskatīti par ilgtspējīgiem finanšu sistēmā. Tas ļaus investoriem pieņemt informētus lēmumus par to, kā ar saviem līdzekļiem atbalstīt projektus, kas padara ekonomiku zaļāku. Šī klasifikācijas sistēma ES līmenī tiks apstiprināta tuvākajā laikā un stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2021. gada.

9% globālās problēmas

Visbeidzot, jāuzsver starptautiskas rīcības nozīme. Ar nožēlu jāsaka, ka decembrī aizvadītajā COP25 klimata konferencē netika panākti konkrēti lēmumi, lai samazinātu emisijas. ES apstiprināja līdera lomu klimata politikā, tomēr esam atbildīgi par tikai aptuveni 9% visu pasaules emisiju. Kamēr vairums valstu nav gatavas ar konkrētiem darbiem rīkoties straujāk, nevarēsim novērst klimata pārmaiņu negatīvās sekas.

Tāpēc uzskatu, ka ES ir nepieciešams pastāvīgs augsta līmeņa vēstnieks klimata jautājumos, lai mobilizētu citu valstu atbalstu vērienīgiem vides aizsardzības mērķiem. Tai jābūt sabiedrībā atzītai personai ar labu izglītību un plašu pieredzi šajā jomā. Tas ļautu kādam profesionālim ik dienu strādāt pie tik svarīgās klimata diplomātijas, lai ES, izmantojot sarunas un tirdzniecības instrumentus, pārliecinātu citus un mēs neskrietu vieni pa priekšu – bez pārējiem.

Jaunā gada apņemšanās

Rezumējot – 2020. gadā ES tiks sperti konkrēti soļi, lai nodrošinātu gan emisiju samazinājumu, gan jaunu zaļās izaugsmes stratēģiju. Jauno gadu uzsākot, jāapņemas rīkoties vērienīgi un saprātīgi. Es rūpīgi sekošu EK priekšlikumiem, iestājoties par klimata politiku, kas veicina gan vides aizsardzību, gan Latvijas ekonomikas attīstību.

Raksts publicēts: delfi.lv

Foto: unsplash.com