Daži konkrēti Ineses Vaideres veikumi Eiropas Parlamentā (EP)

EP darbojas “Vienoti Ukrainai” atbalsta grupā.
Kopā ar citu valstu kolēģiem aicinājusi EP prezidenti Robertu Metsolu rast veidu, kā ierobežot Ungārijas, kura bloķē ES palīdzību Ukrainai, balsstiesības ES Padomē.
Izstrādājusi pilotprojektu un no ES 2023. gada budžeta panākusi pusmiljonu eiro pētījumam, lai analizētu juridiskās iespējas, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Krievijas līdzekļus, nododot tos Ukrainai.
Piedalījusies EP rezolūcijas izstrādē, pieprasot ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kurai sekoja pozitīvs valstu līderu lēmums.
Aktīvi ES skaidrojusi, cik svarīgas ir spēcīgas sankcijas pret Krieviju, panākot EP atbalstu rezolūcijai, kurā pieprasīja pilnīgu energoresursu importa aizliegumu.
Piedalījusies ES ekonomikas Atveseļošanas fonda noteikumu izstrādē, tostarp panākot plašākas iespējas līdzekļus izmantot, lai mazinātu slogu uz Latvijas valsts budžetu.
Strādājusi pie vairāku ES ekonomikas likumu uzlabošanas, lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu mazo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.
Strādājusi pie fonda «ES Veselība» 2021.–2027. gadam izveides. Fonda izmantošanas kritērijos deputātei izdevies iekļaut Latvijai svarīgus mērķus – cīnīties pret nevienlīdzību aprūpes pieejamībā un kvalitātē, kā arī mazināt cenas zālēm.
Iesaistījusies Eiropas zaļā kursa likumu izstrādē, pārstāvot Latvijas intereses.
Piedalījusies Sociālā klimata fonda izstrādē. Veiksmīgi iesniegusi priekšlikumus par to, lai naudu sāktu izmaksāt iespējami ātri, un tā visvairāk sasniegtu tieši mazaizsargātos un lauku iedzīvotājus.
Izstrādājusi pilotprojektu, lai tiktu mazināta pārtikas nonākšana atkritumos mājsaimniecībās un patērētāju līmenī, un tam no ES budžeta panākusi teju miljonu eiro.
EP organizēja konferenci “Kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos?”, kurā tika prezentēti ekspertu apkopotie labās prakses piemēri pārtikas atkritumu novēršanai.
Izstrādājusi četrus pilotprojektus vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā, kas atbalsta iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus, pēta ēku radītās emisijas un veido programmas “Jaunais Eiropas Bauhaus” zināšanu platformu.
Palīdzējusi novērst būtiskus ierobežojumus koksnes atlikumu izmantošanai enerģijas ražošanā un panākusi to, ka šķelda arī turpmāk tiks pieskaitīta pie atjaunīgajiem energoresursiem, kvalificējoties šādiem energoresursiem pieejamajām priekšrocībām.
Atbalstījusi Dabas atjaunošanas likumu un lielāku atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai.