Sarunas sākumā Vaidere īpašu uzmanību pievērš mājokļu pieejamībai, ko viņa raksturo kā vienu no nopietnākajām sociālajām problēmām Eiropā. Deputātes ieskatā vissmagāk to izjūt jaunieši un ģimenes, kuriem mājoklis no pašsaprotamas vajadzības arvien biežāk kļūst par grūti sasniedzamu privilēģiju.“Kopš 2010. gada mājokļu cenas Eiropā pieaugušas aptuveni par 60 procentiem, bet īres cenas — par 30 procentiem,” norāda deputāte. Viņa uzsver, ka daudzviet Eiropas lielpilsētās cilvēki mājokļa uzturēšanai spiesti novirzīt gandrīz pusi savu ienākumu. “Statistika rāda, ka vismaz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju mājokļa izdevumu segšana ir apgrūtinoša. Aptuveni 16 procentiem īrnieku Latvijā mājokļa izmaksas pārsniedz 40 procentus no ienākumiem, un tas jau liecina par nopietnu pieejamības problēmu,” saka Vaidere. Viņa atgādina, ka Eiropas Parlaments šogad pieņēmis pirmo ziņojumu par mājokļu krīzi Eiropas Savienības vēsturē, tomēr uzsver — mājokļu politika joprojām lielā mērā ir dalībvalstu atbildība. “Ja kāds gaida, ka Eiropas Savienība nāks ar milzīgu papildu finansējumu mājokļiem, tā nebūs,” atzīst deputāte. Vaideres ieskatā Eiropas līmenī galvenais uzdevums ir radīt efektīvākus instrumentus — atvieglot kreditēšanu, mazināt birokrātiju un veicināt investīciju piesaisti pieejamu mājokļu būvniecībai. Īpaši aktuāla problēma vairākās Dienvideiropas valstīs kļuvusi īstermiņa īres platformu ietekme uz mājokļu tirgu. “Daudzās pilsētās studenti un vietējie iedzīvotāji vairs nevar atrast dzīvesvietu, jo dzīvokļi tiek izīrēti tūristiem,” norāda Vaidere. Savukārt Baltijas valstīs situācija esot atšķirīga — te galvenās problēmas saistītas ar novecojušo dzīvojamo fondu, sarežģītu piekļuvi finansējumam un nepietiekamu atbalstu reģioniem. “Latvijā ļoti daudz dzīvojamo ēku būvētas vēl padomju okupācijas laikā. Mums kritiski svarīga ir renovācija un energoefektivitāte,” uzsver deputāte. Viņa norāda, ka ieguldījumi ēku siltināšanā vienlaikus nozīmē gan mazākus komunālos maksājumus, gan augstāku dzīves kvalitāti. Tāpat Vaidere uzskata, ka Eiropai un dalībvalstīm daudz aktīvāk jādomā par pieejamu mājokļu būvniecību, tukšo ēku izmantošanu un birokrātijas mazināšanu. “Atļauju sistēma daudzviet Eiropā ir absurdi lēna. Dažās valstīs būvatļauju var gaidīt gadiem ilgi, un tas sadārdzina visu procesu,” viņa saka. Deputāte uzsver arī nepieciešamību vairāk investēt reģionos, īpaši austrumu pierobežā, kur depopulācija kļūst arvien izteiktāka. “Finansējumam jābūt pieejamam ne tikai galvaspilsētās. Cilvēkiem jābūt iespējai dzīvot un strādāt arī reģionos,” viņa piebilst. Runājot par klimata politiku, Vaidere vairākkārt uzsver — Eiropas lēmumi nedrīkst atrauties no cilvēku ikdienas realitātes. Viņa atzīst, ka klimata mērķi ir būtiski, taču to īstenošanā nepieciešams daudz lielāks pragmatisms. “Es esmu gan dabas aizstāve, gan ekonomiste. Un redzu, ka ne vienmēr mūsu sapņus iespējams salāgot ar praktiskajām iespējām,” viņa saka. “Ja cilvēkam degvielas cena pieaug par 20 vai 30 procentiem, viņš tajā brīdī nedomās par emisijām,” uzsver Vaidere. Viņas ieskatā, Eiropai nāksies meklēt risinājumus, kā klimata prasības pielāgot sociālajai realitātei, īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur daudzi dzīvo laukos, ikdienā pārvietojas ar vecākām automašīnām un sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekams. Īpaši asa kritika deputātei ir par elektroauto subsīdiju politiku. “Cilvēks, kurš var atļauties nopirkt 30 tūkstošus vērtu elektroauto, to nopirks arī bez valsts piemaksas. Šī nauda būtu jāiegulda sabiedriskajā transportā un mobilitātē laukos,” viņa saka.

Pēc Vaideres domām, viena no būtiskākajām pārmaiņām Eiropas Savienības politikā ir pieaugošā izpratne par austrumu pierobežas drošības un ekonomiskajām problēmām. “Beidzot Eiropā sāk saprast to, par ko mēs runājām jau vairāk nekā 20 gadus,” viņa saka. Deputāte norāda, ka nākamajā Eiropas Savienības budžetā lielāks uzsvars tiks likts uz drošību un pierobežas reģionu atbalstīšanu. “Baltijas valstis un Polija gadiem runāja par drošības riskiem uz Eiropas Savienības austrumu robežām. Tagad tas beidzot tiek sadzirdēts,” saka deputāte.  Ļoti skarbi deputāte runā par Krievijas ietekmi Eiropā un Rietumu pielabināšanos Maskavai. “Rietumi gadiem mēģināja ar Krieviju draudzēties, dalīties visos noslēpumos un aicināt viņus būt partneriem. Krievija uz to atbildēja, izsūtot savus aģentus,” saka Vaidere. Viņa uzskata, ka Krievijas ietekmes aģenti šobrīd darbojas visur — arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Deputāte norāda arī uz agresīvām Krievijas dezinformācijas kampaņām sociālajos tīklos.

Pārejot pie migrācijas temata, Vaidere uzsver — Eiropas migrācijas politika šobrīd piedzīvo fundamentālas pārmaiņas. “Migrācija vairs nav tikai humāns jautājums. Tā ir arī drošības, ārpolitikas un iekšējās stabilitātes problēma,” viņa saka. Deputāte uzsver, ka Eiropai beidzot jāspēj skaidri nošķirt bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem. “Bēgļi bēg no kara un vajāšanas. Savukārt migrācija ekonomisku apsvērumu dēļ ir pavisam cita kategorija,” norāda Vaidere. Kā piemēru viņa min Ukrainas kara bēgļus, kuru uzņemšanā Eiropa spējusi reaģēt ātri un solidāri. Vienlaikus problēma esot nelegālā migrācija — cilvēki, kuriem nav tiesību palikt Eiropā, taču kuri faktiski netiek izraidīti. “Eiropā tikai aptuveni ceturtā daļa cilvēku, kuriem izdots izraidīšanas lēmums, patiešām tiek nosūtīti atpakaļ,” saka deputāte. Viņas ieskatā līdzšinējā sistēma bijusi pārāk vāja un atrauta no realitātes uz Eiropas ārējām robežām.“Kamēr viena Eiropas daļa diskutēja par teorētiskiem mehānismiem, Latvija sargāja robežu pret divām agresorvalstīm,” uzsver Vaidere. Deputāte norāda, ka Krievija un Baltkrievija migrāciju izmanto kā hibrīdkara instrumentu pret Eiropas Savienību. “Baltkrievijas režīms mērķtiecīgi organizēja migrantu plūsmu uz Eiropas Savienības robežu,” viņa saka. Pēc Vaideres teiktā, Latvija robežas stiprināšanā ieguldījusi simtiem miljonu eiro, taču lielākā daļa šo izdevumu segta no nacionālā budžeta. “Tas ir ieguldījums visas Eiropas drošībā,” viņa uzsver.

Vienlaikus Vaidere uzskata, ka Baltijas valstis jau šobrīd uzņemas nesamērīgi lielu solidaritātes slogu, jo Ukrainas bēgļu uzņemšanas rādītāji būtiski pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. “Solidaritātei jāņem vērā arī ģeogrāfija un drošības riski,” viņa saka. Viņas ieskatā Latvijai ir pamats prasīt īpašu pieeju Eiropas solidaritātes mehānismos, ņemot vērā gan robežas aizsardzības izmaksas, gan Ukrainas bēgļu uzņemšanu. “Latvija jau tagad dara ļoti daudz Eiropas drošības labā,” uzsver deputāte. Vaidere pozitīvi vērtē arī nesen pieņemtoAtgriešanas regulu, kas paredz stingrāku pieeju nelegālajai migrācijai. Viņa atbalsta ideju par migrantu izmitināšanas centriem ārpus Eiropas Savienības teritorijas, piemēram, Albānijā vai Tunisijā. “Tas samazina motivāciju izmantot nelegālos migrācijas maršrutus,” saka deputāte. Tāpat viņa uzskata, ka Eiropai daudz aktīvāk jāizmanto ekonomiskie instrumenti, lai panāktu nelegālo migrantu uzņemšanu atpakaļ izcelsmes valstīs. “Ja valstis vēlas tirdzniecības priekšrocības ar Eiropu, tām jāuzņemas atbildība arī par saviem pilsoņiem,” viņa saka. Sarunas noslēgumā Vaidere uzsver — Eiropa šobrīd dzīvo pavisam citā realitātē nekā vēl pirms dažiem gadiem. Ilūziju laiks esot beidzies.