EP deputāte Inese Vaidere bija pirmā, kas pārtikas atkritumu problēmu aktualizēja EP līmenī. “Latvijā vidēji ik gadu katrs iedzīvotājs atkritumos izmet vairāk nekā 100 kilogramu labas pārtikas. Visā ES šie rādītāji ir vēl augstāki. Uzskatu šo izšķērdību par nepieņemamu, jo trešdaļa no saražotās pārtikas nonāk atkritumos, ko naudas izteiksmē var novērtēt 140 miljardu eiro apmērā.”

Inese Vaidere panāca, ka no ES budžeta teju miljons eiro tiek atvēlēts ekspertu pētījumam un praktiskiem risinājumiem pārtikas izmešanas samazināšanai. “Esmu gandarīta, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar likuma projektu, kuru uzlabojām un šodien pieņēmām savu pozīciju. Novēršot pārtikas izniekošanu, varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un atbalstīt trūcīgos,” pauž EP deputāte.

Jaunie noteikumi dalībvalstīm uzliks par pienākumu veicināt tādu augļu un dārzeņu patērēšanu, kuriem ir ārēji vizuāli defekti, bet kuri joprojām ir droši patēriņam. Valstīm būs arī jāveicina inovācijas un tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu, piemēram, iepakojums, kas paredzēts, lai pagarinātu glabāšanas termiņu vai saglabātu iepakotās pārtikas stāvokli, jo īpaši transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Arī datējuma marķējumam uz pārtikas produktiem būs jābūt skaidrākam, tādējādi palīdzot novērst derīgu pārtikas produktu nonākšanu atkritumos. Dalībvalstīm būs jāveicina, lai ražotāju nepārdotā pārtika, kas vēl ir droša lietošanai uzturā, tiek ziedota trūcīgajiem.

Izmaiņas likumā attieksies arī uz tekstilizstrādājumiem, jo ES ik gadu tiek radīti vairāk nekā 12 miljoni tonnu tekstila atkritumu, no kuriem mazāk nekā viens procents tiek pārstrādāti jaunos apģērbos. Jaunie noteikumi paredz, ka līdzīgi, kā tas jau ir ar elektroprecēm, arī uz tekstilizstrādājumu ražotājiem attieksies ražotāja atbildība. Tas nozīmē – ražotāji būs atbildīgi par tekstila atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, uzstādot speciālus savākšanas punktus visā ES.