Ekonomikas profesore Inese Vaidere pirmo reizi Eiropas Parlamentā (EP) tika ievēlēta 2004. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Šis viņai ir jau ceturtais EP sasaukums. Šobrīd deputāte strādā Ekonomikas, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejās. Tādēļ ar viņu runāsim par to, kā koronavīrusa krīzes apstākļos notiek EP darbs un to, kas tiek darīts vīrusa izplatības radīto seku mazināšanai Eiropā.

Pastāstiet, kā šobrīd, kad gandrīz visā Eiropā cilvēki tiek aicināti uzturēties mājās, strādā Eiropas Parlaments?

Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti no 27 valstīm, esam pieraduši katru nedēļu pulcēties Briselē vai Strasbūrā, kā arī tikties ar iedzīvotājiem savās valstīs. Strādāšana no mājām ir kaut kas pavisam jauns. Lielākā daļa deputātu atrodas savās valstīs, arī es šobrīd strādāju no Latvijas. Par spīti tam, ka atrodamies tik daudzās valstīs, esam veiksmīgi raduši veidus, kā turpināt darbu attālināti. Ja sākotnēji sēdes tiešsaistē radīja tehniskus sarežģījumus, tad tagad tās rit visnotaļ raiti. Jāsaka, ka attālinātā strādāšana ir pozitīvi veicinājusi Parlamenta tehniskās kapacitātes pieaugumu, tomēr Latvija digitālajos risinājumos to joprojām krietni apsteidz. Ir notikušas arī divas plenārsēdes, kurās balsojām pa e-pastu. Noskaņojums EP ir nopietns, esam norūpējušies par mūsu pilsoņiem. Tomēr esam apņēmības pilni pildīt savu pienākumu arī tagad, ārkārtas apstākļos, lai mazinātu vīrusa izraisītās sekas.

Vispirms jautāšu vispārīgi – vai Jums ir sajūta, ka ES šobrīd valda solidaritāte, cīnoties ar Covid-19?

Veselības aprūpe ir dalībvalstu pārziņā, no kurām tādēļ sagaidāma galvenā rīcība cīņā pret vīrusu. Tomēr arī Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi nozīmīgi atbalsta pasākumi. Ja sākotnējā ES iesaiste bija salīdzinoši lēna, jo valdīja apjukums, tad tagad varam novērot daudzus piemērus solidaritātei.  ES līmenī tiek koordinēta gan medicīnas personāla un aprīkojuma nosūtīšana uz valstīm, kur tas visvairāk nepieciešams, gan savstarpēja palīdzība ar  ārstēšanu un repatriācijas lidojumiem. Arī Latvija ir palīdzējusi citiem, piemēram, ar repatriāciju, dezinfekcijas līdzekļiem.

Ar vīrusu saistīto ierobežojumu dēļ ļoti cieš Eiropas ekonomika. Kādus pasākumus ekonomikas atbalstam piedāvā ES?

Kamēr cīnāmies pret vīrusa izplatību, visā Eiropā ir sākusies ekonomiskā lejupslīde. Tādēļ EP esam ātri grozījuši ES budžetu, lai steidzami būtu pieejami līdzekļi vīrusa seku mazināšanai. Mūsu lēmumi ļauj dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro tūlītējām vajadzībām ekonomikā un veselības aprūpē. Latvija var elastīgi un bez līdzfinansējuma tērēt ap 800 miljoniem eiro, lai atbalstītu vīrusa smagāk skartos cilvēkus un nozares – iepirktu medicīniskos aizsarglīdzekļus un aprīkojumu slimnīcām, palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem.

Vēlos izcelt Eiropas Investīciju bankas garantiju fondu 200 miljardu eiro apmērā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri īpaši jāatbalsta, lai krīzi pārvarētu, saglabājot darbavietas. Nozīmīga ir arī Eiropas Centrālā bankas obligāciju uzpirkšana 750 miljardu eiro apmērā, kas stabilizē situāciju finanšu tirgos un krietni palīdz aizņemties gan valstīm, gan bankām, lai nodrošinātu kreditēšanu. Tas ir dalībvalstīm piedāvāts, tūlītējs atbalsts.

Krīze nebeigsies ar ierobežojumu atcelšanu. Kādiem, Jūsuprāt, jābūt ES nākamajiem soļiem?

Uzskatu, ka būs nepieciešami vērienīgi ekonomikas atgūšanās pasākumi – papildu stimula instrumenti Eiropas līmenī un daļēji solidāra vīrusa izdevumu segšana. Tas ir visu valstu interesēs, jo citādi var atkārtoties problēmas finanšu tirgos, kas eirozonu apdraudēja pirms 10 gadiem.

Manuprāt, centrālajai lomai atkopšanās plānā jābūt nākamajam ES daudzgadu budžetam. Tas ievērojami jāpalielina ar dalībvalstu iemaksām un jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021.-2022. gadā, kad visvairāk nepieciešams ekonomikā atgriezt jaudu pēc vīrusa. Uzskatu, ka šajā periodā jāpagarina nosacījums par izdevumu segšanu pilnā apmērā no ES budžeta, bez valstu līdzfinansējuma. Vienlaikus budžetā nepieciešami arī jauni ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis un nepārstrādātās plastmasas nodoklis. Latvijai iemaksu palielinājums būtu izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro investīcijās atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

Ekonomikas izaugsmi nodrošina veseli cilvēki. Tāpēc noteikti jāpalielina ieguldījumi zinātnē un veselības aprūpē ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam jāveido kopīgs investīciju fonds ES līmenī, lai uzlabotu veselības aprūpi visās dalībvalstīs.

Vai šajā krīzēs laikā ir kāds gaismas stariņš – kaut kas pozitīvs, uz ko raudzīties nākotnē?

Krīze, protams, ir nopietna, tomēr katras grūtības rada arī iespējas. Ir skaidrs, ka ekonomiskais trieciens ieviesīs pārmaiņas visas pasaules piegādes ķēdēs, rūpniecībā un tirdzniecībā. Redzot lielos riskus, kas saistīti ar ražošanas koncentrēšanu vienā vietā, daudzi vēlas mazināt savu atkarību no, piemēram, Ķīnas un pārskatīt, ko varam ražot savā zemē. Ja Latvijā palīdzēsim uzņēmējiem krīzi pārvarēt, varēsim iekarot jaunus eksporta tirgus. Un es gribu ticēt, ka Eiropa kopumā no šīs krīzes izies stiprāka, jo sadarbojoties varam panākt daudz vairāk.

Noslēgumā – gaidu ar jums, lasītāji, drīzu tikšanos klātienē Briselē! Manā plānā – pie jums martā atvest filmu “Pilsēta pie upes” un tās radošo komandu – iejaucās vīruss, tomēr ticu, ka drīz plānu īstenosim!